NIIGATA, Japāna, 11. maijs (Reuters) — strupceļš saistībā ar ASV parāda griestu paaugstināšanu aizēnoja Septiņu grupas (G7) finanšu līderu sanāksmi, kas sāksies ceturtdien, radot bažas par ASV recesiju, jo centrālās bankas atbalsta mīksto piezemēšanos globālā ekonomika.
Prezidents Džo Baidens trešdien izdarīja spiedienu uz republikāņu likumdevējiem, lai tie ātri rīkotos, lai paaugstinātu valdības pieļaujamo parāda griestus no pašreizējiem 31,4 triljoniem dolāru, pretējā gadījumā riskē ievest pasaules lielāko ekonomiku recesijā.
Sagaidāms, ka finanšu ministre Dženeta Jellena tiksies Japānas pilsētā Niigatā un saskarsies ar saviem G7 kolēģu jautājumiem par to, kā Vašingtona plāno apturēt satricinājumus finanšu tirgos, kas jau ir saspringti pēc nesenās trīs ASV reģionālo banku neveiksmes.
“Defolts apdraudētu mūsu grūti nopelnītos ieguvumus mūsu pandēmijas atveseļošanā pēdējo dažu gadu laikā. Un tas izraisītu globālu lejupslīdi, kas mūs vēl vairāk atstumtu,” ceturtdien Nīgatā sacīja Jellena.
ASV parādu krīze ir galvassāpes Japānai, kas ir šī gada G7 līdere un pasaulē lielākā ASV parādu turētāja.
Japānas augstākais finanšu diplomāts Masato Kanda otrdien sacīja, ka G7 finanšu līderi varētu apspriest ASV parāda griestus, taču sestdienas sanāksmes noslēgumā sniegtajā kopīgā paziņojumā tos nepārskatīs.
“G7 nevar nākt klajā ar risinājumu tīri iekšējai un politiskai ASV problēmai, lai gan grupa var vēlreiz apstiprināt savu apņemšanos sadarboties, lai stabilizētu tirgus sliktākajā gadījumā,” sacīja Takahide Kiuči. Nomura pētniecības institūta analītiķis.
“Vašingtona ir pilnībā atbildīga par šīs problēmas novēršanu. Bet, ja lietas noiet greizi, visas pārējās valstis uzņemas nastu.”
Globālā perspektīva samazinās
Pasaules ekonomiskie riski, tostarp spītīgi augstā inflācija un agresīvie ASV un Eiropas procentu likmju samazinājumi, visticamāk, būs viena no galvenajām G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju diskusiju tēmām.
Jellena sacīja, ka pasaules ekonomika atrodas “labākā vietā, nekā daudzi prognozēja pirms sešiem mēnešiem”, inflācijai samazinoties daudzās G7 valstīs, tostarp ASV.
Tā kā Federālo rezervju sistēmas straujā likmju paaugstināšana negatīvi ietekmē ASV ekonomiku, jaunākie dati liecina par vājuma pazīmēm Ķīnā, pasaulē otrajā lielākajā ekonomikā.
Aprīlī Ķīnas patēriņa cenas pieauga lēnākajā tempā vairāk nekā divus gadus, savukārt deflācija līdz rūpnīcas vārtiem padziļinājās, liecina ceturtdienas dati, graujot politikas veidotāju pārliecību, ka valsts pieprasījums atkal būs globālās izaugsmes pamatā.
Citas galvenās tēmas, kas tika apspriestas G7 finanšu sanāksmē, ietver veidus, kā stiprināt globālo finanšu sistēmu, pasākumus, lai neļautu Krievijai izvairīties no sankcijām saistībā ar tās agresiju Ukrainā, un piegādes ķēžu dažādošanu prom no tādām valstīm kā Ķīna, veidojot partnerības ar valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. . Ienākumu valstis.
Iepriekšējās ASV parādu griestu cīņas parasti ir beigušās ar steigā norunātu darījumu pēdējās sarunu stundās, izvairoties no bezprecedenta saistību nepildīšanas. 2011. gadā cīņa pamudināja pirmo reizi pazemināt ASV kredītreitingu. Šī kara veterāni brīdina, ka pašreizējā situācija ir bīstama, jo palielinās politiskās šķelšanās.
Toreiz G7 finanšu līderi savā paziņojumā norādīja, ka ir “apņēmušies atrisināt spriedzi, ko rada pašreizējie izaicinājumi mūsu fiskālā deficīta, kredītu un izaugsmes jomā”.
Laika Gihara un Andrea Šalala ziņojumi Niigatā; Tetsushi Kajimoto un Takaya Yamaguchi papildu ziņojumi; Montāža: Viljams Mallards
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
