vācu Kanclers Olafs Skoulzs Viņš piektdien Baltajā namā rīkoja privātas sarunas ar ASV prezidentu Džo Baidenu, ņemot vērā bažas Ķīna Sāksim sūtīt Ieroči Krievijai.
Šolcs sadarbību ar ASV nosauca par “ļoti labu” un norādīja, ka ir svarīgi saglabāt transatlantisko solidaritāti un viņu atbalstu Ukrainai.
“Ir ļoti svarīgi, lai mēs strādātu kopā,” sacīja Šolcs, piebilstot, ka “ir svarīgi nosūtīt vēstījumu, ka mēs turpināsim strādāt, cik ilgi vien varēsim.”
Baidens Skoulsam sacīja: “Es vēlos jums pateikties par jūsu spēcīgo un konsekvento vadību. Es to domāju. Tas ir radījis milzīgas pārmaiņas.” ASV prezidents pateicās Šolcam par Vācijas “dziļo” atbalstu Ukrainai.
Abi vadītāji apspriedās aiz slēgtām durvīm, bet īsi runāja žurnālistu priekšā.
Tas bija Schall pirmais brauciens uz Vašingtonu, kopš Krievija pagājušā gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Baidens arī atzinīgi novērtēja Šolca lēmumu palielināt Vācijas militāros izdevumus, dažādot enerģijas avotus un samazināt atkarību no Krievijas gāzes.
“Kā NATO sabiedrotie mēs stiprinām aliansi,” piebilda Baidens.
Kāpēc ASV un Vācija uztraucas par Ķīnu?
Pirms tikšanās Vācijas kanclere aicināja Ķīnu “izmantot savu ietekmi Maskavā, lai izdarītu spiedienu uz Krievijas karaspēka izvešanu” un “nepiegādāt ieročus agresorei Krievijai”. Ceturtdien uzruna Bundestāgā.
“Mums nav nekādu pazīmju, ka ķīnieši būtu nolēmuši virzīties uz priekšu, piegādājot Krievijai jebkādus letālus ieročus vai spējas,” DW sacīja Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs.
“Viņi to nav noņēmuši no galda, taču mēs šobrīd neredzam nekādas pazīmes, ka viņi virzītos šajā virzienā, un mēs noteikti ceram, ka viņi to nedarīs.”
Šādam solim būtu potenciāls ievilkt Krievijas karu Ukrainā, kas jau turpinās vairāk nekā gadu. Tas varētu veicināt berzi starp Vāciju un ASV atšķirīgo pozīciju dēļ Pekinā.
Ķīna ir Vācijas lielākais tirdzniecības partneris. ASV sankciju iespējamība pret Ķīnu, ja tā nolems nosūtīt ieročus, varētu radīt problēmas Berlīnei. Pekinai varētu būt sava loma miera nodrošināšanā, viņš ierosināja.
Vācija un ASV “dziļas draudzības saites”
Abu līderu zemā tikšanās notika pēc tam, kad Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans atklāja, ka ASV piekrita nosūtīt Abrams tankus uz Ukrainu tikai tāpēc, ka to izdarīja Vācija. Nosacījums, lai nosūtītu savus Leopard 2 tankus.
Šolcs varēja izvirzīt jautājumu par ASV subsīdijām zaļajām tehnoloģijām, kas ir daļa no Inflācijas samazināšanas likuma (IRA). Tas izraisīja dusmas ASV sabiedroto vidū Eiropā Saskaroties ar Krievijas iebrukuma sekām, viņi saka, ka tas viņu uzņēmumus nostāda neizdevīgā stāvoklī.
Piektdienas tikšanās “nav krīzes pazīme. Tā ir iespēja padziļināt abu līderu personiskās attiecības,” sacīja Vācijas Māršala fonda domnīcas Berlīnes biroja vadītājs Sudha David-Wilp.
“Vašingtona Berlīni joprojām uzskata par vadošo militāro spēku Eiropā. Šī ir iespēja izvērtēt,” viņš piebilda.
rm, ab/sms (Reuters, AP)
Kamēr jūs esat šeit: katru otrdienu DW redaktori apkopo informāciju par Vācijas politikā un sabiedrībā notiekošo. Šeit varat reģistrēties iknedēļas e-pasta informatīvajam izdevumam Berlin Briefing.
