Prezidents Džo Baidens un Pārstāvju palātas spīkers Kevins Makartijs pirmdien tikās Baltajā namā, lai apspriestu ASV valdības 31,4 triljonu dolāru parāda griestu paaugstināšanu.
Demokrātu līderis un Kongresa augstākie republikāņi ir cīnījušies, lai panāktu vienošanos, jo Makartijs spiež Balto namu piekrist federālā budžeta izdevumu samazināšanai, ko Baidens uzskata par “radikālu”, un prezidents uzliek jaunus nodokļus turīgajiem republikāņiem. Noraidīt.
Viņiem ir tikai 10 dienas – līdz 1. jūnijam -, lai panāktu vienošanos par valdības pašaizņēmuma limita paaugstināšanu vai bezprecedenta parādu atmaksu, kas, pēc ekonomistu domām, varētu izraisīt recesiju.
Abi līderi nesniedza nekādas norādes, ka vienošanās par viedokļiem būtu nenovēršama, pirms sanāksmes runājot ar žurnālistiem.
Baidens sacīja, ka viņš “cer”, ka viņi varētu panākt zināmu progresu. Viņš sacīja, ka ir nepieciešama divu partiju vienošanās, lai abas puses varētu “pārdot” saviem vēlēšanu apgabaliem, un joprojām var būt dažas domstarpības.
Sēžot blakus Baidenam Ovālajā kabinetā, Makartijs sacīja: “Es domāju, ka mēs beidzot varam atrast kopīgu valodu”, taču šīs atšķirības saglabājas.
Valsts kases sekretāre Dženeta Jellena pirmdien piedāvāja satraucošu atgādinājumu par to, cik maz laika ir atlicis, sakot, ka iepriekšējais paredzamais saistību nepildīšanas datums bija 1. jūnijs un ka ir “ļoti iespējams”, ka Valsts kase nespēs nomaksāt visas valdības saistības līdz jūnija sākumam. Parādu griesti nav paaugstināti.
Baltā nama palīgi pirmdien Kapitolija kalnā divas stundas tikās ar republikāņu sarunvedējiem, un pirmās pazīmes liecina, ka sarunas noritēja labi.
Jebkurš darījums par maksimālā apjoma palielināšanu būtu jāpieņem abām Kongresa palātām, un tāpēc tas būtu atkarīgs no abu partiju atbalsta. Makartija republikāņi pārvaldē Pārstāvju palātu ar 222:213, bet Baidena demokrāti ieņem Senātu ar 51:49.
Nespēja paaugstināt parāda griestus var satricināt finanšu tirgus un izraisīt saistību nepildīšanu, kas paaugstinātu procentu likmes visam, sākot no maksājumiem par automašīnu un beidzot ar kredītkartēm.
ASV tirgi pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunumus par sarunām.
Ja Baidens un Makartijs panāks vienošanos, paies vairākas dienas, lai likumu virzītu cauri Kongresam. Makartijs sacīja, ka šonedēļ jāpanāk vienošanās, lai kongress tiktu pieņemts, un ka Baidenam būs jāparaksta tiesību akti, lai izvairītos no saistību nepildīšanas.
[1/4] Pārstāvju palātas spīkers Kevins Makartijs (R-CA) piedalās sarunās ar ASV prezidentu Džo Baidenu Baltā nama Ovālajā kabinetā Vašingtonā, 2023. gada 22. maijā. REUTERS/Leah Millis
Baltā nama amatpersona pirmdien sacīja, ka republikāņu sarunu dalībnieki pagājušajā nedēļā ierosināja papildu samazinājumus programmām, kas sniedz pārtikas palīdzību amerikāņiem ar zemiem ienākumiem, un uzsvēra, ka neviens līgums nevar tikt pieņemts Kongresā bez abu partiju atbalsta.
Izgriezumi un atspiešana
Republikāņi atbalstīja diskrecionārus izdevumu samazinājumus, jaunas darba prasības dažām programmām amerikāņiem ar zemiem ienākumiem un COVID-19 palīdzības atgūšanu, ko apstiprināja Kongress, bet vēl nebija iztērēts apmaiņā pret parāda griestu palielināšanu, lai segtu likumdevēju izmaksas. Iepriekš apstiprinātie izdevumi un nodokļu atskaitījumi.
Demokrāti vēlas saglabāt nemainīgus tēriņus šī gada līmenī, savukārt republikāņi vēlas atgriezties 2022. gada līmenī. Plāns, ko Parlaments pieņēma pagājušajā mēnesī, nākamgad samazinātu valdības izdevumus par 8%.
Baidens, kurš ir padarījis ekonomiku par savas iekšējās dienaskārtības galveno vietu un kandidē uz pārvēlēšanu, ir paziņojis, ka apsvērs izdevumu samazināšanu līdz ar nodokļu izmaiņām, taču nosauca republikāņu jaunāko piedāvājumu par “nepieņemamu”.
Prezidents tviterī paziņoja, ka neatbalstīs “Big Oil” subsīdijas un “bagātas nodokļu krāpšanās”, vienlaikus apdraudot veselības un pārtikas palīdzību miljoniem amerikāņu.
Abām pusēm ir jāizsver jebkāda piekāpšanās pret spiedienu no cieto līniju frakcijām savās partijās.
Daži galēji labējās Pārstāvju palātas Brīvības apvienības locekļi uzstāja uz sarunu pārtraukšanu, pieprasot, lai Senāts pieņemtu viņu palātas pieņemtos tiesību aktus, ko demokrāti noraidīja.
Makartijs, kurš piekāpās labējiem stingrās līnijas piekritējiem, lai iegūtu priekšsēdētāju, riskē tikt atlaists no paša partijas biedriem, ja viņam nepatiks pārtrauktais darījums.
Pēc zaudējuma 2020. gada vēlēšanās Baidenam bijušais republikāņu prezidents Donalds Tramps ir aicinājis uz defoltu, ja republikāņi nesasniegs visus savus mērķus, mazinot jebkādas ekonomiskās sekas.
Liberāldemokrāti ir atturējušies pret jebkādiem samazinājumiem, kas kaitētu ģimenēm un amerikāņiem ar zemiem ienākumiem, un daži mudināja Baidenu rīkoties pašam, atsaucoties uz konstitūcijas 14. grozījumu, un prezidents sacīja, ka svētdien draudēs sankcijas.
Grozījumos teikts, ka “ASV valsts parāda pamatotība… nav apšaubāma”, taču tiesas šo noteikumu bieži vien ir ignorējušas.
Ziņo Deivids Morgans, Ričards Kovans un Andrea Šalala; Rakstījusi Sjūzena Heveja; Montāžas autors: Liza Šūmeika un Stīvens Kouts
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
