GUANDŽOU/HONKONGA, 7. aprīlis (Reuters) — Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sniedza prezidentam Emanuelam Makronam neparasti greznu valsts vizīti, ko daži analītiķi uzskata par zīmi Pekinas pieaugošajam pūliņam bildināt galvenos sabiedrotos Eiropas Savienībā. Apvienotās Nācijas.
Abi līderi piektdien kopā apmeklēja Ķīnas dienvidus, kur Makronam bija paredzēts iedzert ķīniešu tēju kopā ar Sji viņa tēva bijušajās mājās Guandžou, Guandunas provinces ekonomikas un ražošanas spēkstacijā.
Šādi Sji braucieni kopā ar vadītājiem ir reti. Diplomāti saka, ka tas uzsver nozīmi, kādu Pekina piešķir šīm attiecībām ar vienu no svarīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tā meklē atbalstu pret to, ko Sji dēvē par “vispārēju ierobežošanu, ielenkšanu un apspiešanu”, ko veic ASV.
“Visiem Ķīnas ārpolitikas uzbrukumiem fonā ir ASV un Ķīnas attiecības…tāpēc darbs ar jebkuru valsti, īpaši tādu vidējo vai lielo varu kā Francija, ir kaut kas tāds, ko viņi cenšas pretoties ASV,” sacīja Džao Suišens. , Ķīnas studiju un ārpolitikas profesors Denveras Universitātē.
Noa Pārkins, Rhodium Group analītiķis, sacīja, ka Ķīnas galvenais mērķis ir neļaut Eiropai cieši sadarboties ar ASV.
“Šajā ziņā Makrons, iespējams, ir vissvarīgākais Pekinas partneris Eiropā,” viņš teica. Diplomāti bieži uzskata Makronu par galveno ES politikas virzītāju.
Makrons devās uz Ķīnu kopā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu van der Leienu, un abi spieda Ķīnu uz Ukrainu.
Tomēr Makronam tika piešķirta pilnīga sarkanā paklāja ārstēšana.
Van der Lejens, kurš pirms ceļojuma kritiskā runā Ķīnu raksturoja kā “represīvu”, Pekinā dažkārt ir izskatījies nelaimīgs, lidostā sveicinoties ar pieticīgiem sveicieniem un nav uzaicināts uz dažām valsts funkcijām kopā ar Sji un Makronu.
Ķīnas valsts atbalstītais laikraksts Global Times ceturtdienas ievadrakstā sacīja: “Visiem ir skaidrs, ka būt Vašingtonas stratēģiskam vergam ir strupceļš. Ķīnas un Francijas attiecību pārveidošana par Ķīnas un Eiropas sadarbības tiltu dos labumu abām pusēm. Un pasaule.”
“glaimi”
Bijušais Francijas premjerministrs Žans Pjērs Rafarins, kurš vairākas reizes devies uz Ķīnu, sarunā ar Reuters līguma parakstīšanas ceremonijas laikā Lielajā Tautas zālē sacīja, ka daļai Sji šarmu ir bijusi ietekme.
“Vai diplomātija vienā vai otrā brīdī nav glaimi?” viņš teica. “Cilvēku attiecībās vienmēr ir mazliet. Ar to spēlējas katra puse.”
Vašingtonā Ķīnas diplomātiskās attiecības ar Franciju tiek vērtētas ar zināmu skepsi.
Ārpus Ukrainas Ķīna vēlas pārkārtošanos ekonomiski tuvāk Eiropai tās saistību ar ASV dēļ, taču pašlaik šāda pāreja ir maz ticama, sacīja cilvēki, kas pārzina ASV valdības domāšanu.
Vašingtona izmanto nogaidošu pieeju Eiropas sadarbībai ar Pekinu Ukrainas jautājumā, norāda cilvēki, kuri lūdza neatklāt savu vārdu. Makrons ceturtdien mudināja Pekinu runāt ar Krieviju par karu Ukrainā, savukārt fon der Lejens sacīja, ka Sji paudis gatavību runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ķīnas oficiālajos paziņojumos par viņa komentāriem pēc sanāksmēm Sji neminēja iespējamo sarunu ar Zelenski.
Pārkins, analītiķis, sacīja, ka Makrons no ceļojuma neko daudz negūst.
“Makrons cer, ka viņš spēs pārliecināt Sji mainīt savu attieksmi pret karu,” viņš sacīja. “Viņš uzdāvināja Sji virkni dāvanu — nosodīja atslēgšanos par slazdu, piesaistīja lielu biznesa delegāciju un atkārtoti apstiprināja savu atbalstu stratēģiskajai autonomijai, nesaņemot neko pretī.”
Ķīnas bildināšana pret Makronu ir daļa no diplomātisko soļu uzplūdiem šogad, jo Ķīna cenšas palikt ASV neierobežota, ņemot vērā domstarpības par karu Taivānā, Ukrainā un ASV vadītajiem tehnoloģiju eksporta ierobežojumiem.
Ķīna šogad palielinājusi savus diplomātiskos tēriņus par 12,2 procentiem, līderiem un augstajām amatpersonām pēdējo nedēļu laikā apmeklējot Singapūru, Malaiziju, Spāniju un Japānu.
Ķīna martā palīdzēja sarīkot negaidītu satraukumu starp Saūda Arābiju un Irānu, jo Pekina sevi izvirzīja kā Tuvo Austrumu miera uzturētāju, ko veicināja tās vēlme veidot daudzpolāru pasauli.
Ķīnas un ES sadarbība turpmākajās nedēļās turpināsies ar jauno ārpolitikas vadītāju Džozefu Borelu un Vācijas ārlietu ministru Pekinā.
“Ķīna un Eiropa joprojām var būt partneri,” sacīja Van Jivejs, Pekinas Renminas universitātes Eiropas studiju centra direktors, “nevis formāli konkurenti vai sāncenši.”
Trevor Hunnicutt papildu ziņojumi Vašingtonā, Yu Lun Tian Pekinā; Autors Džeimss Pomfrets, operators Raju Gopalakrishnan
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
