SIDNEJA, 23.marts (Reuters) — Austrālija ceturtdien spēra soli pretī vēsturiskam balsojumam, lai aborigēnu un Torresa šauruma salu iedzīvotājiem piešķirtu konstitucionālu atzīšanu un pirmo reizi paustu viedokli jautājumos, kas ietekmē viņu dzīvi.
Emocionālā runā premjerministrs Entonijs Albanese atklāja jautājumu, ko valdība vēlas nodot referendumam vēlāk šogad, mudinot austrāliešus atbalstīt to, ko viņš raksturoja kā ilgi gaidīto referendumu.
“Daudziem… šis brīdis ir bijis ļoti ilgs laiks,” Albanese sacīja, aizrijoties televīzijas preses konferencē, kurā viņš stāvēja kopā ar vairākiem cilšu līderiem, kuri atbalstīja šo priekšlikumu.
“Tomēr viņi ir parādījuši tik pacietību un ticību šajā procesā, un sadarbības gars un pārdomāts, cieņpilns dialogs ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu šo punktu tik vienotā veidā.”
Referenduma jautājums austrāliešiem ir šāds: “Ierosinātais likums: grozīt konstitūciju, lai atzītu Austrālijas pirmās tautas, ieviešot aborigēnu un Torresa šauruma salu iedzīvotāju balsi. Vai jūs piekrītat šīm ierosinātajām izmaiņām?”.
Aborigēni, kas veido aptuveni 3,2% no Austrālijas 26 miljoniem iedzīvotāju, bija britu koloniālo valdnieku marginalizēti, un tie nav pārstāvēti 122 gadus vecajā konstitūcijā. Viņiem tika dotas tiesības balsot tikai 20. gadsimta 60. gados, un lielākajā daļā sociāli ekonomisko rādītāju tie bija zem vidējā līmeņa valstī.
Albanese mudināja austrāliešus, kuriem būs jābalso no oktobra līdz decembrim, grozīt konstitūciju, lai parlamentā izveidotu aborigēnu un Toresa šauruma salu iedzīvotāju balsi.
“Ja ne tagad, tad kad?” viņš jautāja.
Komiteja sniegs Parlamentam nesaistošas konsultācijas par jautājumiem, kas skar pirmo valstu tautas.
Valdība likumprojektu iesniegs nākamnedēļ un cer, ka parlaments to pieņems līdz jūnija beigām. Jebkādas konstitūcijas izmaiņas prasa valsts referendumu.
Opozīcija meklē detaļas
Opozīcijas līderis Pīters Datons sacīja, ka valdībai vēl ir jāatbild uz viņa jautājumiem par padomdevējas komitejas darbību un ka ir nepieciešama sīkāka informācija.
“Mēs noteiktā laikā izlemsim, vai atbalstām vai iebilstam pret balsojumu,” žurnālistiem sacīja Datons.
Laukos bāzētā Nacionālā partija, opozīcijas koalīcijas jaunākā partnere, ir paziņojusi, ka iebilst pret balsošanu, savukārt kreisā spārna Zaļā partija un daži neatkarīgi likumdevēji ir apņēmušies atbalstīt.
Otrdien veiktā Guardian aptauja liecina, ka tautas atbalsts referendumam krities par 5%, bet vairākuma atbalsts saglabājies 59% līmenī.
Albāņi ir ieguldījuši ievērojamu politisko kapitālu referendumā. Kopš Austrālijas neatkarības atgūšanas 1901. gadā 19 referendumos ir bijuši 44 priekšlikumi par konstitūcijas izmaiņām, un tikai astoņi ir ratificēti.
Pēdējā referendumā 1999. gadā austrālieši nobalsoja pret konstitūcijas grozīšanu, lai izveidotu republiku un Lielbritānijas monarhu aizstātu ar prezidentu.
Oponenti kritizēja šī referenduma formulējumu, un albanieši sacīja, ka tā mērķis ir padarīt pašreizējo jautājumu pēc iespējas vienkāršāku un skaidrāku.
Opozīcijā esošā Konservatīvā alianse ir meklējusi finansējumu kampaņu grupām, kas atbalsta un iebilst pret referendumu, taču valdība nav devusi nekādus solījumus.
Visām mājsaimniecībām tiks nosūtīta brošūra “jā-nē”, kurā būs ietverti abu pušu argumenti, paziņoja centrālā valdība.
Montāža: Sintija Ostermane, Linkolna Feasts un Raju Gopalakrišnans
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
