Pekina, 24. februāris (Reuters) — Ķīna ir paziņojusi, ka vēlas novērst Krievijas un Ukrainas krīzes izzušanu no kontroles un ka sarunas un sarunas ir vienīgais dzīvotspējīgais veids, kā atrisināt krīzi.
Pirmajā gadadienā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīna aicināja Ārlietu ministriju sniegt 12 punktu paziņojumu, aicinot uz visaptverošu pamieru un pakāpenisku aizturēšanu.
Ministrijas dokuments lielā mērā atkārto Ķīnas pieeju, kopš Krievija pagājušā gada 24.februārī uzsāka savu “īpašo militāro operāciju”, ko tā dēvē.
Ķīna ir atturējusies nosodīt savu sabiedroto Krieviju vai nosaukt savu iejaukšanos kaimiņvalstī par “invāziju”, kā arī kritizējusi Rietumu sankcijas pret Krieviju.
“Konflikts un karš nedod labumu nevienam. Visām pusēm ir jābūt racionālām un jābūt savaldīgām, jāizvairās no liesmu un spriedzes kurināšanas, kā arī jānovērš krīzes saasināšanās vai izvēršanās ārpus kontroles,” teikts ministrijas paziņojumā.
Jaunākie atjauninājumi
Skatiet vēl 2 stāstus
Karš ir sācies otro gadu bez rezolūcijas, un Krievija ir izolēta Apvienoto Nāciju Organizācijā, savukārt G7 līderi vēlas koordinēt lielāku palīdzību Ukrainai.
Paredzams, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vēlāk piektdien uzstāsies ar “miera runu”, kurā viņš atturēsies no Krievijas nosodīšanas un mudinās panākt mieru.
Krievijas karaspēkam okupējot tās teritoriju, Ukraina ir konsekventi noraidījusi aicinājumus uz pamieru, sakot, ka jebkāda kauju pauze palīdzētu Krievijai pārgrupēt savu karaspēku.
ES vēstnieks Ķīnā Horhe Toledo sacīja, ka Ķīnas dokuments nav miera priekšlikums, taču ES to rūpīgi izskatīs.
Uzstājoties preses konferencē Pekinā, Toledo sacīja, ka Ķīnai ir īpaša atbildība, lai atbalstītu un atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas vērtības.
Tajā pašā konferencē Ukrainas amatpersonas Ķīnas dokumentu nodēvēja par “labu zīmi”, ka Ukraina sagaida, ka Ķīna sniegs nopietnāku politisko atbalstu.
Ukrainas vēstniece Ukrainā Žanna Leššinska sacīja, ka Ukraina cer, ka arī Ķīna mudinās Krieviju izbeigt karu un izvest savus spēkus.
“Nav kodolkara”
Uz jautājumu, cik lielā mērā viņš uzskata, ka Ķīna konfliktā saglabā neitralitāti, Leščinska sacīja: “Neitralitāte nozīmē, ka Ķīnai ir jārunā ar abām pusēm – Krieviju un Ukrainu. Tagad mēs redzam, ka Ķīnas puse pārsvarā runā ar Krieviju, bet ne ar Ukrainu.”
Kopš karš sākās dažas nedēļas pēc tam, kad Pekina un Maskava pasludināja partnerattiecības bez ierobežojumiem, Sji ir regulāri runājis ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet ne reizi ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski.
Par spīti lielajām sakāvēm kaujas laukā pagājušajā gadā, Putins ir solījis dubultot konfliktu Ukrainā un, raisot bažas par kodolieročiem, šogad paziņoja par plāniem izvietot jaunas starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar daudzām galviņām Sarmat.
Ķīna teica, ka ir jāizvairās no kodolieročiem.
“Kodolieročus nedrīkst izmantot un kodolkarus nedrīkst rīkot,” norādīja Ārlietu ministrija. “Mēs iebilstam pret attīstības, bioloģisko un ķīmisko ieroču izmantošanu jebkurā valstī.”
Putins ceturtdien sveica “jaunās robežas” attiecībās ar Ķīnu un norādīja, ka Sji ieradīsies vizītē.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien tiksies ar G7 līderiem un Ukrainas prezidentu Zelenski, lai atzīmētu gadadienu un paziņotu par jaunām sankcijām pret tiem, kas palīdz Krievijas kara centieniem, paziņoja Baltais nams.
Ķīna paziņoja, ka vienīgās sankcijas, kas tiks piemērotas Krievijai, ir jāapstiprina ANO Drošības padomei, kur krieviem ir veto tiesības, un ka vienpusējas sankcijas un maksimālais spiediens nevar atrisināt krīzi un “tās tikai rada jaunas problēmas”.
“Ķīna iebilst pret vienpusējām sankcijām, kuras nav atļāvusi ANO Drošības padome. Attiecīgajām valstīm būtu jāpārtrauc vienpusējas sankcijas un “garās rokas jurisdikcijas” ļaunprātīga izmantošana pret citām valstīm.”
Beijing Newsroom un Martin Quinn Pollard ziņojumi; Bernards Ors un Liza Lī; Montāžas autori Maikls Perijs, Kima Kogila, Roberts Birzels
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
