[1/6] Krievijas premjerministrs Mihails Mihostins un Ķīnas premjerministrs Li Cjans piedalījās parakstīšanas ceremonijā Pekinā, Ķīnā. /Foto uzņemts 2023. gada 24. maijā/REUTERS/Tomass Pīters
Pekina, 23.maijs (Reuters) — Krievijas premjerministrs trešdien parakstīja līgumus ar Ķīnu, detalizēti aprakstot divpusējās attiecības, jo karš Ukrainā ievelkas un attiecības ir visu laiku augstākajā līmenī.
Premjerministrs Mihails Mišustins – augstākā Krievijas amatpersona, kas apmeklējusi Pekinu kopš 2022. gada februārī, kad Maskava nosūtīja tūkstošiem karavīru uz Ukrainu, notika sarunas ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu, un viņam bija jātiekas ar prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Vizīte notika pēc tam, kad Krievija un Ķīna nikni reaģēja uz Septiņu grupas nedēļas nogales paziņojumiem, kuros abas valstis tika izceltas vairākos jautājumos, tostarp Ukraina.
Tā kā Krievija otro gadu arvien vairāk izjūt Ukrainas kara un Rietumu sankciju smagumu, Maskava ir paļāvusies uz Pekinas atbalstu, nodrošinot Ķīnas naftas un gāzes pieprasījumu, nevis Krievijas pieprasījumu.
“Šodien attiecības starp Krieviju un Ķīnu ir nepieredzēti augstā līmenī,” Mišustins sacīja Li Pekinā.
“Savstarpēja cieņa pret viena otras interesēm, vēlme kopīgi reaģēt uz izaicinājumiem, kas ir saistīta ar pastiprinātu satricinājumu starptautiskajā arēnā un sensacionālu spiedienu no kolektīvajiem Rietumiem,” viņš teica.
“Kā saka mūsu ķīniešu draugi, vienotība ļauj pārvietot kalnus.”
Parakstītie SM ietver līgumu par investīciju sadarbības padziļināšanu tirdzniecības pakalpojumu jomā, līgumu par lauksaimniecības produktu eksportu uz Ķīnu un vēl vienu par sadarbību sporta jomā.
‘Dārgais draugs’
Sji martā apmeklēja Krieviju un apspriedās ar “dārgo draugu” prezidentu Vladimiru Putinu pēc tam, kad viņš solīja “bez robežām” partnerattiecības, ko Maskava dēvē par “īpašu militāru darbību” tieši pirms Krievijas 2022.gada uzbrukuma Ukrainai.
Pekina ir noraidījusi Rietumu mēģinājumus saistīt tās partnerattiecības ar Maskavu ar Ukrainu, uzstājot, ka viņu attiecības nepārkāpj starptautiskās normas, ka Ķīnai ir tiesības sadarboties ar tām, kuras tā izvēlas, un ka viņu sadarbība nav vērsta pret trešām valstīm.
“Ķīna ir gatava sadarboties ar Krieviju, lai īstenotu kopīgu sadarbību starp abām valstīm, un praktiskas sadarbības veicināšana dažādās jomās var to pacelt jaunā līmenī,” Mišustinam sacīja Li.
Aprīlī Ķīnas eksports uz Krieviju turpināja augt, pieaugot par 153,1%, salīdzinot ar gadu iepriekš, pēc dubultošanās martā, liecina Ķīnas muitas dati.
Paredzams, ka Krievijas enerģijas eksports uz Ķīnu šogad pieaugs par 40%, un abas valstis apspriežas par tehnoloģisko iekārtu piegādi Krievijai, vēsta ziņu aģentūra Interfax.
Attiecību padziļināšana ar Ķīnu ir stratēģiska mācība Maskavai, pirmdien sarunā ar Ķīnas Komunistiskās partijas Politbiroja locekli Čenu Veņciņu sacīja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.
Pekina nav atklāti nosodījusi Krievijas iebrukumu. Taču kopš februāra Sji ir veicinājis 12 punktu miera plānu, kas ir saskāries ar skepsi no Rietumiem un ko Kijeva ir uztvērusi piesardzīgi.
Pagājušajā nedēļā Ķīnas īpašais pārstāvis Eirāzijas lietās Li Hui apmeklēja Ukrainu, lai tiktos ar prezidentu Volodimiru Zelenski, aizsākot Eiropas turneju, kas, pēc Pekinas teiktā, ir centieni veicināt miera sarunas un politisku krīzes risinājumu.
Krievijas ziņu aģentūra TASS ziņoja, ka Li Hui piektdien plāno apmeklēt Krieviju.
Raiens Vu ziņo; Lidijas Kellijas un Ītana Vanga papildu ziņojumi; Montāža: Maikls Perijs
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
