Nelieli pūļi visā Francijā piedalījās desmitajā valsts mēroga arodbiedrību demonstrācijā pret prezidenta Emanuela Makrona nepopulāro plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu.
CGT darbinieku arodbiedrība lēsa, ka Parīzē ieradās 450 000 cilvēku, salīdzinot ar 800 000 cilvēku pēdējā arodbiedrības vadītajā demonstrācijā ceturtdien. Policijas dati liecina, ka visā valstī bija 740 000 cilvēku, salīdzinot ar vairāk nekā miljonu cilvēku pagājušajā nedēļā.
Zemā vēlētāju aktivitāte ir stimuls Makrona valdībai, kas ir noraidījusi arodbiedrību centienus būt par starpnieku, lai mazinātu krīzi, un apņēmusies turpināt reformu pabeigt līdz aprīļa vidum, tiklīdz to izskatīs Konstitucionālā tiesa. Arodbiedrības ir aicinājušas 6.aprīlī uz valsts mēroga streiku.
Haotiskās ainas arodbiedrību vadītajā demonstrācijā ceturtdien, iespējams, neļāva dažiem protestētājiem apmeklēt gājienus, un radikālie aktīvisti Parīzē vien aizdedzināja 900 ugunsgrēkus un sadūrās ar policiju. Tika veikti aptuveni 457 aresti, izraisot kritiku no ES augstākās cilvēktiesību uzraudzības iestādes.
Lai gan pret to iebilst gandrīz divas trešdaļas Francijas sabiedrības, Makrons ir izteicis savas reformas pilnvaras un savu otro termiņu plānu paaugstināt minimālo pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem. Viņa valdība šomēnes izmantoja konstitūcijas 49.3 pantu, lai atlaistu likumdevējus. Likumprojekts bez referenduma izraisa sabiedrības dusmu vilni.
Pūlis pagājušajā ceturtdienā bija lielākais kopš protestu sākuma, un vairākās pilsētās ir izcēlušies spontāni nakts protesti, apgrūtinot arodbiedrībām šīs kustības kontroli.
23 gadus vecā Marksistiskās revolucionārās studentu grupas Collectif Le Poing Levé biedre Lorelia Frejo sacīja, ka, neskatoties uz policijas represijām, jaunieši mēģināja paust savu neapmierinātību ārpus arodbiedrību organizētajiem oficiālajiem gājieniem.
“Valdība mums ir teikusi, ka nepietiek ar miljoniem cilvēku uz ielām, tas ir bezjēdzīgi,” viņš sacīja Republikas laukumā, kur Parīzē sākās otrdienas gājiens. “Tāpēc mums ir jāpastiprina mūsu rīcība, lai protestētu ārpus noteiktajiem kalendāriem.
Otrdien daži protestētāji Parīzē aizdedzināja nesavāktos atkritumus, un nelielas grupas sadursmēs ar policiju Lionā un Bordo. Taču kopumā situācija bija mierīgāka nekā ceturtdien. Iekšlietu ministrija visā valstī ir izvietojusi 13 000 policistu, salīdzinot ar 12 000 pagājušajā reizē.
Frejo sacīja, ka ir biedējoši redzēt, kā policija saduras ar protestētājiem un veic arestus, taču izteica apņēmību turpināt. “Valdība vēlas mūs nobiedēt, bet mēs negrasāmies apstāties.”
Studentu aktīvisti otrdien slēdza deviņas universitāšu pilsētiņas Parīzē un vismaz 10 universitātes pilsētās, tostarp Tulūzā un Nicā, ziņo UNEF arodbiedrība. Ārpus Dolbiaka universitātes Parīzē studenti krāva elektriskos skrejriteņus un atkritumu tvertnes, lai bloķētu ieejas, un pie sienām skandēja saukļus pret pensiju reformu.
Makrons noraidīja reformas vilkšanu, pamatojot, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pensiju sistēmas dzīvotspēju sabiedrības novecošanas apstākļos. Likumā, kura pieņemšanai ir jāsaņem Satversmes tiesas akcepts, pensionēšanās vecums tiek palielināts par diviem gadiem un, lai pretendētu uz pilnu pensiju, ir nostrādāti 43 gadi.
Valdība ir nobažījusies, ka jauniešu klātbūtne demonstrācijās līdzās radikālajiem aktīvistiem, kurus valdība dēvē par “galēji kreisajiem”, palielina ievainojumu vai nāves risku. Divi aktīvisti tika nopietni ievainoti sadursmē ar policiju sestdien nesaistītā protesta akcijā pret lauksaimniecības ūdenskrātuvi.
Vairākas cilvēktiesību organizācijas ir paudušas satraukumu par Francijas policijas taktiku. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijadoviča piektdien sacīja, ka apstākļi ap protestiem kļūst “satraucoši”, un brīdināja, ka policija nedrīkst izmantot “pārmērīgu spēku” vai atņemt cilvēkiem tiesības protestēt.
Elizejas pils amatpersonas sazinās ar arodbiedrībām, lai atrastu veidus, kā mazināt krīzi. Taču valdība noraidīja viņu ierosinājumu atlikt reformu “pauzē”, lai ielās varētu atgriezties miers.
Mērenās CFDT arodbiedrības vadītājs Lorāns Bergers otrdien ierosināja izveidot neitrālu partiju vadītu “starpniecības” procesu.
“Mums būtu vajadzīgs mēnesis vai divi, lai lūgtu dažus cilvēkus būt par starpniekiem,” viņš sacīja radio France Inter, “žests, lai atjaunotu mieru.”
Tomēr valdības pārstāvis Olivjē Verāns šo ideju noraidīja. “Kad mēs runājam tieši, nav nepieciešama starpniecība,” viņš teica.
