Pensiju reformas Francijā: Makrons parakstās, lai palielinātu pensionēšanās vecumu līdz 64 gadiem

Francijas prezidents Emanuels Makrons parakstījis likumu par vienu no savas valdības nepopulārākajām pensiju reformām, paaugstinot valsts pensijas vecumu no 62 uz 64 gadiem.

Tas notika tikai dažas stundas pēc tam, kad Francijas augstākā konstitucionālā institūcija apstiprināja izmaiņas.

Konstitucionālā padome noraidīja opozīcijas aicinājumus rīkot referendumu, taču tā arī uzbruka dažiem reformu aspektiem, atsaucoties uz juridiskiem trūkumiem.

Pēc padomes lēmuma protestētāji visā Parīzē sadedzināja ugunsgrēkus un tika arestēti 112 cilvēki.

Kopš janvāra protesti pret reformām notikuši 12 dienas.

Arodbiedrības ir apņēmušās turpināt iebilst pret reformām un aicinājušas strādniekus visā Francijā 1.maijā atgriezties ielās.

Prezidents Makrons apgalvo, ka ir nepieciešamas reformas, lai novērstu pensiju sistēmas sabrukumu. Martā valdība izmantoja īpašu konstitucionālo varu, lai izmaiņas īstenotu bez referenduma.

Viņš parakstīja reformas likumprojektu agrā sestdienas rītā.

Darba ministrs Olivjē Dusopts sacījis, ka sagaida, ka reformas stāsies spēkā līdz septembra sākumam.

Pēc Satversmes tiesas piektdienas sprieduma arodbiedrībām neizdevās vērsties pie prezidenta ar pēdējo aicinājumu neparakstīt pensiju vecuma palielināšanas likumu.

Arodbiedrības norādīja, ka sešas reformās ietvertās piekāpšanās tiesa noraidīja, līdz ar to tas, kas jau tā bija negodīgs, tagad ir “vēl nelīdzsvarotāks”.

Starp reformām, ko veica deviņi Konstitucionālās padomes locekļi, bija tā sauktais “vecāko personu kodekss”, kura mērķis bija noteikt, ka uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku, ir jāpieņem darbā darbinieki, kas vecāki par 55 gadiem.

Dasopts ir apņēmies uzlabot nodarbinātības līmeni cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, cenšoties mazināt bažas par paaugstināta pensionēšanās vecuma finansiālo ietekmi.

Varasiestādes bija aizliegušas demonstrācijas pie Konstitucionālās padomes ēkas Parīzē līdz sestdienas rītam, taču piektdien netālu pulcējās protestētāju pūļi un izsmēja spriedumu.

Daži protestētāji skandēja, ka turpinās protestu, līdz tiks atceltas izmaiņas.

Vēlāk visā pilsētā tika izcelti vairāki ugunsgrēki, kad nekārtību policija mēģināja kontrolēt situāciju, dažkārt izmantojot asaru gāzi. Parīzes policijas amatpersona sacīja, ka arestēti 112 cilvēki.

Demonstrāciju laikā Rennā un Nantē tika izcelti ugunsgrēki, savukārt Lionā starp protestētājiem un policiju dažkārt notika saspringtas nesaskaņas.

21 gadu vecā Lūsija bija viena no protestētājām, kas pulcējās pie rātsnama un BBC sacīja, ka ir vīlusies, “mums vairs nav spēka”.

“Lai cik daudz mēs kliegtu, neviens mūs neklausās,” viņš piebilda, solot turpināt runāt.

21 gadu vecā Rafaela sacīja, ka viņa cer, ka padomes spriedumam būs kāds sakars ar milzīgo vienprātību ielās pret reformām.

Ielās pie tiesas tika izveidotas barikādes, un vardarbīgu protestu gadījumā tika izvietota nemieru policija.

27 gadus vecais Lūkass sacīja, ka ir noraizējies par nākotni un to, ko Makrons sagaida atlikušajā prezidentūras laikā.

Kreisā spārna Nupes politiskā alianse bija starp grupām, kas pārsūdzēja reformas tiesā, un tās līderis Žans Liks Melenšons paziņoja, ka “cīņa” turpināsies.

“Satversmes sapulces lēmums parāda, ka prezidenta monarhija vairāk uzmanības pievērš suverēnās tautas, nevis suverēnās tautas vajadzībām,” viņš sacīja.

Marine Lepēna no galēji labējās Nacionālā mītiņa, kas vērsās tiesā, sociālajos medijos atbildēja, ka “pensiju reformas politiskais liktenis nav aizzīmogots”.

Premjerministre Elizabete Borna piektdien tviterī ierakstīja: “Šovakar nav uzvarētāju, nav zaudētāju”.

Lai gan tiesa noraidīja sākotnējo piedāvājumu referendumam par reformām, nākammēnes tā lems par kreiso tālāko ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu.

Franču politiskais analītiķis Antuāns Bristels BBC sacīja, ka neredz beigas protestiem, kas pēdējos trīs mēnešus plosās visā Francijā.

“Daudzi cilvēki teica, ka reformas tiks pieņemtas un Satversmes tiesa no tā neizvairīsies, tāpēc tas nav pārsteidzoši,” viņš teica.

“Taču, tā kā 70% franču joprojām ir pret reformām, es domāju, ka tuvākajās stundās un nedēļas nogalē valstī redzēsim daudz nemieru un streiku.”