Protesti Stokholmā, tostarp Korāna dedzināšana, izsauc stingru Turcijas nosodījumu

Stokholma, 21. janvāris (Reuters). Sestdien Stokholmā notikušās demonstrācijas pret Turciju un Zviedrijas centieniem pievienoties NATO, tostarp Korāna kopiju dedzināšana, strauji saasināja spriedzi attiecībās ar Turciju laikā, kad Ziemeļvalstij ir nepieciešams Ankaras atbalsts. militārajai aliansei.

“Mēs stingri nosodām nicināmo uzbrukumu mūsu svētajai grāmatai… Ir pilnīgi nepieņemami pieļaut šo antiislāma aktu, kas vērsts pret musulmaņiem un vārda brīvības aizsegā aizskarot mūsu svētās vērtības,” paziņoja Turcijas Ārlietu ministrija. teica.

Paziņojums izskanēja pēc tam, kad kāds pret imigrāciju noskaņots politiķis no galēji labējās robežas sadedzināja Korāna kopiju pie Turcijas vēstniecības. Turcijas ministrija mudināja Zviedriju veikt nepieciešamos pasākumus pret vainīgajiem un aicināja visas valstis veikt konkrētus pasākumus pret islamofobiju.

Atsevišķa protesta akcija pilsētā notika kurdu atbalstam un pret Zviedrijas centieniem pievienoties NATO. Proturku demonstrantu grupa arī sarīkoja mītiņu pie vēstniecības. Visiem trim incidentiem bija policijas atļauja.

Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms sacīja, ka islamofobiskās provokācijas ir “šausmīgas”.

“Zviedrijā ir vārda brīvība, taču tas nenozīmē, ka Zviedrijas valdība vai es atbalstām paustos uzskatus,” tviterī sacīja Bjerstroms.

Korāna dedzināšanu organizēja Dānijas galēji labējās politiskās partijas Hard Line līderis Rasmuss Balutens. Zviedrijas pilsonis Baludans iepriekš ir sarīkojis vairākas protesta akcijas, kurās viņš sadedzināja Korānu.

Balutānu nevarēja uzreiz sazināties pa e-pastu, lai komentētu. Atļaujā, ko viņš saņēma no policijas, teikts, ka viņa kampaņa vērsta pret islāmu un Turcijas prezidenta Tajipa Erdoana mēģinājumu ietekmēt vārda brīvību Zviedrijā.

Daudzas arābu valstis, tostarp Saūda Arābija, Jordānija un Kuveita, nosodīja Korāna dedzināšanu. “Saūda Arābija aicina izplatīt dialoga, tolerances un līdzāspastāvēšanas vērtības un noraida naidu un ekstrēmismu,” teikts Saūda Arābijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Zviedrija un Somija pievienojās NATO pagājušajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču visām 30 dalībvalstīm ir jāapstiprina viņu piedāvājums. Turcija paziņojusi, ka tai vispirms ir jāieņem skaidra nostāja īpaši pret zviedru teroristiem, galvenokārt kurdu kaujiniekiem un grupējumu, ko tā vaino 2016.gada apvērsuma mēģinājumā.

READ  Džefs Giants ir Baidena nākamais personāla vadītājs

Runātāji nostājās pie liela sarkana reklāmkaroga ar uzrakstu “Mēs visi esam PKK”, atsaucoties uz Kurdistānas strādnieku partiju, kas ir aizliegta Turcijā, Zviedrijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. kurdi. citās valstīs un uzrunāja vairākus simtus prokurdu un kreiso atbalstītāju.

“Mēs turpināsim iebilst pret Zviedrijas NATO pieteikumu,” aģentūrai Reuters sacīja pret NATO noskaņotās koalīcijas pārstāvis un viens no demonstrācijas organizatoriem Tomass Petersens.

Policija paziņoja, ka situācija visās trijās demonstrācijās bijusi mierīga.

Stambulā aptuveni 200 protestētāju grupa pie Zviedrijas vēstniecības sadedzināja Zviedrijas karogu, reaģējot uz Korāna dedzināšanu.

Zviedrijas ministra vizīte atcelta

Iepriekš sestdien Turcija paziņoja, ka ir atcēlusi plānoto Zviedrijas aizsardzības ministra vizīti Ankarā, jo nav veikti pasākumi protestu ierobežošanai.

Džonsons atsevišķi sacīja, ka viņš un Agars tikās piektdien Rietumu sabiedroto tikšanās laikā Vācijā un nolēma plānoto tikšanos atlikt.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars sacīja, ka ir apspriedis ar Erdoganu pasākumu trūkumu, lai ierobežotu protestus Zviedrijā pret Turciju, un informēja Džonsonu par Ankaras reakciju Ukrainas Drošības sadarbības komitejas sanāksmes kuluāros.

“Rīcības trūkums pret šiem (protestiem) ir nepieņemams. Vajadzēja veikt nepieciešamos pasākumus,” sacīja Agars, teikts Turcijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Turcijas Ārlietu ministrija jau piektdien bija izsaukusi Zviedrijas vēstnieku saistībā ar plānotajiem protestiem.

Somija un Zviedrija 2022. gadā parakstīja trīspusēju līgumu ar Turciju, lai pārvarētu Ankaras iebildumus pret dalību NATO. Zviedrija apgalvo, ka ir izpildījusi savu daļu no memoranda, bet Turcija pieprasa vairāk, tostarp 130 cilvēku izdošanu, ko tā uzskata par teroristiem.

Papildu ziņojumi Omer Berberoglu, Ezgi Erkoyun un Bulent Usta Stambulā un Niklas Pollard un Simon Johnson Stokholmā, Moaz Abd-Alaziz Kairā Rediģēja Ezgi Erkoyun un Niklas Pollard Rediģēja Tobijs Čopra un Frensiss Kerijs.

READ  Tesla ir samazinājusi cenas, jo samazinās pārdošanas apjoms Ķīnā un citos Āzijas tirgos

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *