Krievija ir gatava sarunām ar visām Ukrainas karā iesaistītajām pusēm, taču Kijeva un tās Rietumu atbalstītāji ir atteikušies iesaistīties sarunās, svētdien pārraidītā intervijā sacīja prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas 24. februāra iebrukums Ukrainā ir izraisījis nāvējošāko konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara un lielāko konfrontāciju starp Maskavu un Rietumiem kopš 1962. gada Kubas raķešu krīzes.
Līdz šim karam ir bijis maz secinājumu.
Kremlis saka, ka cīnīsies, līdz sasniegs visus savus mērķus, savukārt Kijeva saka, ka tā neliksies mierā, kamēr visi Krievijas karavīri netiks padzīti no visas tās teritorijas, tostarp no Krimas, kuru Krievija anektēja 2014.gadā.
“Mēs esam gatavi sarunām ar visiem iesaistītajiem par pieņemamiem risinājumiem, bet tas ir atkarīgs no viņiem – mēs neesam sarunu dalībnieki, viņi ir,” Putins sacīja valsts televīzijai “Rossija 1”.
CIP direktors Viljams Bērnss Šomēnes publicētajā intervijā Krievija joprojām nav nopietni vērsta pret reālām sarunām par kara izbeigšanu, liecina CIP vērtējums, lai gan lielākā daļa konfliktu beidzas sarunās.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks sacīja, ka Putinam ir jāatgriežas realitātē un jāatzīst, ka Krievija ir tā, kas nevēlas sarunas.
“Krievija viena pati uzbrūk Ukrainai, nogalinot civiliedzīvotājus,” tviterī ierakstīja Mikailo Podoljaks. “Krievija nevēlas sarunas, bet cenšas izvairīties no atbildības.”
‘Nav citas izvēles’
Putins sacīja, ka Krievija Ukrainā rīkojas “pareizajā virzienā”, jo Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja sašķelt Krieviju. Vašingtona noliedz, ka būtu plānojusi Krievijas sabrukumu.
“Es uzskatu, ka mēs rīkojamies pareizajā virzienā, mēs aizsargājam savas nacionālās intereses, mūsu pilsoņus, mūsu tautas intereses. Un mums nav citas izvēles, kā aizsargāt savus pilsoņus,” sacīja Putins.
Jautāts, vai ģeopolitiskais konflikts ar Rietumiem netuvojas bīstamam līmenim, Putins atbildēja: “Manuprāt, tas nav īpaši bīstami.”
Putins sacīja, ka Rietumi konfliktu sākuši, gāžot prokrievisko prezidentu 2014.gada Maidana revolūcijas protestu laikā Ukrainā.
Pēc šīs revolūcijas Krievija anektēja Ukrainai Krimu, un prokrieviskie separātistu spēki sāka cīnīties ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem Ukrainas austrumos.
“Patiesībā fundamentālā lieta šeit ir mūsu ģeopolitisko ienaidnieku politika, kuras mērķis ir sašķelt Krieviju, vēsturisko Krieviju,” sacīja Putins.
Putins to sauc par “īpašu militāru operāciju” Ukrainā, jo Maskava beidzot iestājas pret Rietumu bloku, kas, pēc viņa teiktā, ir mēģinājis iznīcināt Krieviju kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā.
Ukraina un Rietumi norāda, ka Putinam nav nekāda attaisnojuma imperiālisma stila agresijas karam, kas sējis ciešanas un nāvi visā Ukrainā.
Putins raksturoja Krieviju kā “unikālu valsti” un sacīja, ka lielākā daļa tās iedzīvotāju ir vienoti, vēloties to aizsargāt.
“Kas attiecas uz galveno daļu – 99,9% mūsu pilsoņu, mūsu tautas, kas ir gatava atdot visu dzimtenes interesēs – es šeit neredzu neko neparastu,” sacīja Putins.
“Tas liek man vēlreiz saprast, ka Krievija ir unikāla valsts un mums ir izcili cilvēki. Tas ir apstiprinājies visā Krievijas pastāvēšanas vēsturē.”
Papildu reportāža Pāvels Politjuks Kijevā Rediģēja Gerets Džounss
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
