Ukrainas aizsardzības ministrs Parīzē otrdien tiksies ar prezidentu Emanuelu Makronu pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens noraidīja F-I nodrošināšanu Kijevas sabiedroto sarunās par kaujas lidmašīnu piegādi karam pret Krieviju. 16s.
Ukraina plāno panākt Rietumu ceturtās paaudzes iznīcinātājus, piemēram, F-16, pēc tam, kad pagājušajā nedēļā nodrošināja galveno kaujas tanku piegādi, piektdien paziņoja aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova padomnieks.
Uz jautājumu Baltajā namā pirmdien, vai ASV nodrošinās F-16, Baidens žurnālistiem atbildēja: “Nē.”
Taču šķiet, ka Francija un Polija ir gatavas pieņemt šādu Ukrainas lūgumu, un Makrons pirmdien žurnālistiem Hāgā sacīja, ka “pēc definīcijas nekas nav izslēgts”, kad runa ir par militāro palīdzību.
Piezīmēs, kas tika pārraidītas Francijas televīzijā pirms Baidena uzstāšanās Vašingtonā, Makrons uzsvēra, ka jebkurš šāds solis būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp nepieciešamības izvairīties no eskalācijas un garantijas, ka lidmašīna “nepieskaras Krievijas zemei”. Viņš sacīja, ka Rezņikovs otrdien Parīzē tiksies arī ar savu franču kolēģi Sebastjanu Lekornu.
Pirmdien Polijā premjerministrs Mateušs Moraveckis neizslēdza F-16 nodrošināšanu kaimiņvalstij Ukrainai, atbildot uz reportiera jautājumu pirms Baidena uzstāšanās.
Savā tīmekļa vietnē ievietotajos komentāros Moraveckis sacīja, ka šāda apmaiņa notiks “pilnībā koordinējot” ar NATO valstīm.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks atzīmēja “pozitīvos signālus” no Polijas un sacīja, ka Francija “neizslēdz” šādu soli atsevišķos ierakstos savā telegrammā.
Baidens izteicās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka sācis atriebību Ukrainas opozīcijai ar nerimstošiem uzbrukumiem austrumos.
Zelenskis jau vairākas nedēļas ir brīdinājis, ka Maskavas mērķis ir pastiprināt ofensīvu pēc gandrīz divus mēnešus ilgas virtuālas strupceļa frontes līnijā, kas stiepjas pāri dienvidiem un austrumiem.
Ukraina guva ievērojamu stimulu pagājušajā nedēļā, kad Vācija un ASV paziņoja par plāniem piegādāt smagos tankus, izbeidzot nedēļas ilgušo diplomātisko strupceļu saistībā ar šo jautājumu.
Lai gan nekas neliecināja par plašāku jaunu Krievijas ofensīvu, Ukrainas austrumu Doņeckas provinces Krievijas kontrolēto apgabalu administrators Deniss Bušilins sacīja, ka Krievijas karaspēks ir nostiprinājies ogļraktuvju pilsētā Vuhladerā, kuras drupas ir bijušas Ukrainas cietoksnis kopš kara sākuma.
Neskatoties uz “milzīgajiem zaudējumiem”, Bušilins sacīja, ka Ukrainas spēki nostiprina pozīcijas rūpnieciskajos objektos.
“Karš par katru metru”
Bušilins sacīja, ka Ukrainas spēki izlej papildspēkus Pakhmutas, Marinkas un Vuhladera pilsētās, kas atrodas uz ziemeļiem uz dienvidrietumiem no Doņeckas pilsētas. Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS citēja viņa teikto, ka Krievijas spēki tur virzās uz priekšu, taču “ne skaidri, kas nozīmē, ka šeit notiek cīņa par katru metru”.
Ukrainas militārais analītiķis Olehs Ždanovs pirmdien sacīja, ka Ukraina joprojām kontrolē Marinku un Vuhlederu, kur Krievijas uzbrukumi bijuši minimāli.
Bušiļina padomnieks Jans Gagins sacīja, ka Vāgnera kaujinieki, Krievijas algotņu karaspēks, pārņēmuši kontroli pār daļu no piegādes ceļa, kas ved uz Bagmutu, pilsētu, kurai Maskava bija koncentrējusies vairākus mēnešus.
Dienu iepriekš Vāgnera līderis sacīja, ka viņa kaujinieki nodrošinājuši Blahotatni, ciematu uz ziemeļiem no Pakmutas, lai gan Kijeva paziņoja, ka tā ir atvairījusi uzbrukumus Blahotatnei.
Reuters nevarēja neatkarīgi pārbaudīt kaujas lauka ziņojumus. Taču ziņoto kauju vietas liecina par skaidru, kaut arī pakāpenisku Krievijas panākumiem.
Ukrainas civildienests paziņoja, ka Krievijas spēki apšaudījuši vairāk nekā 40 apmetnes Zaporožjes reģiona centrālajā daļā un Hersonas apgabala dienvidos. Mērķi ietvēra Hersonas pilsētu, kur bija upuri.
Dienā, kad Zeļenskis tikās ar Dānijas premjerministru Nikolavas ziemeļaustrumu pilsētā, krievi veica četrus raķešu uzbrukumus Osagivai Mikolajavas dienvidos, paziņoja militārpersonas.
Rietumu kavēšanās
Zelenskis mudina Rietumus ātri piegādāt apsolītos ieročus, lai Ukraina varētu sākt ofensīvu, taču lielākā daļa no simtiem Rietumu solītajiem tankiem ir mēnešu attālumā no piegādes.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless sacīja, ka 14 britu piegādātie tanki “Challenger” būs frontes līnijā aprīlī vai maijā, bet precīzu grafiku nesniedza.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Rietumu ieroču piegādes “ved NATO valstis arvien tiešāk iesaistīties konfliktā, taču tai nav spēju mainīt notikumu gaitu un arī nebūs”.
ASV bāzētā kara pētījumu institūta domnīca norādīja, ka pagājušā gada “Rietumu nespēja nodrošināt nepieciešamos krājumus” bija galvenais iemesls, kāpēc Kijevas virzība kopš novembra ir apstājusies.
Pēc solīto ieroču saņemšanas Ukraina joprojām varētu atgūt teritoriju, teikts pētnieku paziņojumā.
Krievijas iebrukums Ukrainā, ko Maskava pamato kā nepieciešamu, lai aizsargātu kaimiņvalstu attiecības ar Rietumiem, ir nogalinājis desmitiem tūkstošu cilvēku un padzinis miljoniem no viņu mājām.
Reuters biroja ziņojums; Toina Čiaku un Stīvens Koutss; Montāža: Sintija Ostermane un Saimons Kamerons-Mūrs
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
