SVF samazina izaugsmes perspektīvas finanšu sistēmas satricinājumu apstākļos

Pasaules ekonomika saskaras ar sāpīgas recesijas risku saistībā ar bažām par globālo banku sistēmu un pieaugošajām procentu likmēm, ka bankas var samazināt kreditēšanu, otrdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds.

Brīdinājums sekoja nedēļu ilgam satricinājumam globālajā banku sektorā, tostarp diviem banku bankrotiem ASV un Šveices valdības starpniecībai, kad UBS pārņēma Credit Suisse. Pēdējās nedēļās ir mazinājušās bažas, ka banku skrējieni varētu pārņemt finanšu sistēmu, taču joprojām pastāv bažas, ka papildu banku bankroti un stingrāki kredītstandarti varētu mazināt ekonomikas izlaidi visā pasaulē.

Savā jaunākajā Pasaules ekonomikas perspektīvas ziņojumā SVF nedaudz samazināja izaugsmes prognozi 2023. gadam līdz 2,8 procentiem no 2,9 procentiem janvārī. Gaidāms, ka gada izaugsme būs daudz lēnāka nekā SVF prognozēja pirms gada, kas paredzēja izlaidi 3,4 procentu apmērā.

Izaugsmes prognozes Japānai, Vācijai un Indijai ir samazinātas kopš gada sākuma, kad SVF paziņoja, ka globālā recesija ir novērsta.

Gan SVF, gan Pasaules Banka pēdējo nedēļu laikā ir izteikuši brīdinājumus, ka pasaules ekonomika saskaras ar ilgstošu stagnāciju. SVF sagaida, ka izaugsme turpināsies 3 procenti nākamajiem pieciem gadiemTā ir tās vājākā vidēja termiņa izaugsmes prognoze kopš 1990. gada.

Otrdien SVF pauda pārliecību, ka finanšu krīzi var novērst, taču pauda nožēlu par to, ka inflācija joprojām ir paaugstināta un pasaules ekonomika ir vāja un saskaras ar “akmeņainu” ceļu. Tas liecināja, ka tā sauktā cietā piezemēšanās, kas varētu ievest ekonomikas visā pasaulē lejupslīdē, kļūst arvien ticamāka.

“Smagā piezemēšanās – īpaši attīstītajām ekonomikām – ir kļuvusi par daudz lielāku risku,” teikts SVF ziņojumā, piebilstot: “Migla ir sabiezējusi saistībā ar globālās ekonomikas perspektīvām.”

Drūmās prognozes nāk klajā, jo augstākās ekonomikas amatpersonas no visas pasaules šonedēļ pulcējas Vašingtonā uz SVF un Pasaules Bankas pavasara sanāksmēm. Tikšanās notiek laikā, kad pieaug nenoteiktība, jo saasinās Krievijas karš Ukrainā, cenas joprojām ir spītīgi augstas visā pasaulē un parādu slogs jaunattīstības valstīs rada satraukumu par parādu atmaksas izredzēm.

Valsts kases sekretāre Dženeta L. Paredzams, ka Jellena šonedēļ tiksies ar citiem starptautiskajiem regulatoriem, lai novērtētu SVF nostāju. Otrdien viņš pauda pārliecību par ASV banku sistēmas un ekonomikas veselību, skaidrojot, ka joprojām uzskata, ka perspektīvas ir gaišākas, nekā daudzi ekonomisti prognozēja pagājušajā rudenī.

“Šeit iekšzemē ASV banku sistēmai klājas labi ar spēcīgu kapitāla un likviditātes līmeni,” sacīja kundze. Jellena sacīja preses konferences laikā. “Globālā finanšu sistēma ir arī noturīga, jo valstis kopš finanšu krīzes ir veikušas nozīmīgas reformas.”

Jellenas kundze sacīja, ka ir “uzmanīga” par riskiem, ar kuriem saskaras ekonomika, norādot uz neseno spiedienu uz banku sistēmām ASV un Eiropā un iespējamību, ka Krievijas karā Ukrainā varētu turpināties lejupslīde. Viņš pašlaik neredz pierādījumus, ka kredīts sarūk, taču atzīst, ka tas ir iespējams.

“Es negaidu ekonomikas lejupslīdi, lai gan, protams, tas joprojām ir risks,” sacīja kundze. Jellena teica.

SVF ir nedaudz uzlabojis savas prognozes par ASV izlaidi, kas tagad sagaidāms, ka 2023. gadā tas būs 1,6 procenti.

Ekonomisti joprojām strādā, lai novērtētu, kāda varētu būt banku bankrota ietekme uz ASV ekonomiku plašāk. Goldman Sachs analītiķi šonedēļ publicētajā pētījuma piezīmē rakstīja, ka banku spiediens varētu samazināt aizdevumu izsniegšanu līdz pat sešiem procentpunktiem un ka stingrāku kreditēšanu cietīs mazie uzņēmumi, kas lielā mērā ir atkarīgi no mazajām un vidējām bankām.

SVF spiedienu uz finanšu sektoru skaidroja ar bankām ar biznesa modeļiem, kas lielā mērā balstās uz zemo procentu likmju turpināšanos un nav spējuši pielāgoties straujajam kāpuma tempam pēdējā gada laikā. Lai gan šķiet, ka satricinājumi banku sektorā tiek kontrolēti, SVF norādīja, ka investori un noguldītāji ir ļoti jutīgi pret notikumiem banku sektorā.

Nerealizētie banku zaudējumi var novest pie “ticama scenārija” ar papildu satricinājumiem, kas varētu “būtiski ietekmēt pasaules ekonomiku”, ja kreditēšanas nosacījumi kļūs vēl stingrāki un uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties būs vēl grūtāk.

“Pēdējā pusotra mēneša finanšu satricinājuma dēļ riski atkal ir aiz muguras, un tie ir milzīgi,” pirms ziņojuma publiskošanas sacīja SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinčas.

SVF prognozē, ka globālā izaugsme šogad palēnināsies līdz 1 procentam saskaņā ar ekstremālāko scenāriju, kas paredz strauju globālo kredītu nosacījumu stingrību.

Finanšu sistēma nav vienīgais mākonis, kas karājas pār globālo ekonomiku. Gourinjas atzīmēja. Viņš sacīja, ka pastāv cerības uz spēcīgu izaugsmi, jo Ķīna atsāk darbu pēc stingriem pandēmijas noteikumiem, un izmaiņas šajā politikā var palēnināt ražošanas apjomu un traucēt starptautisko tirdzniecību. Tajā pašā laikā Krievijas karš Ukrainā apdraud pārtikas un enerģijas piegādes ķēžu uzticamību.

SVF ir bijusi galvenā loma, mēģinot stabilizēt Ukrainas ekonomiku, pagājušajā mēnesī apstiprinot Ukrainai 15,6 miljardu dolāru aizdevumu paketi, kas ir pirmā finansēšanas programma valstij, kas iekūlusies lielā karā. Taču, neskatoties uz Rietumvalstu centieniem vērsties pret Ukrainu un vājināt Krieviju, SVF paaugstināja Krievijas ekonomikas perspektīvas, prognozējot izaugsmi 0,7% apmērā šogad un 1,3% apmērā 2024.gadā.

SVF atzīmēja, ka Krievijas enerģijas eksports joprojām ir spēcīgs, ļaujot tai atbalstīt savu ekonomiku ar valdības izdevumiem. Tā kā globālās naftas cenas krītas, baidoties no recesijas, ASV un Eiropas centienu ietekme uz Krievijas naftas cenu pārsniegšanu virs 60 USD par barelu nav skaidra. SVF amatpersonas norādīja, ka zemo naftas cenu dēļ Krievijas nafta vairs netirgojas ar dziļām atlaidēm un Krievijai ir izdevies atrast veidus, kā izvairīties no cenu griestiem.

Lai gan SVF uzsvēra riskus, ar kuriem saskaras pasaules ekonomika, SVF mudināja centrālās bankas turpināt centienus kontrolēt cenas, vienlaikus esot gatavas stabilizēt finanšu sistēmu, norādot, ka inflācija joprojām ir augsta, salīdzinot ar to mērķiem.

Neskatoties uz SVF brīdinājumiem par smagu piezemēšanos, kundze. Jellena centās šīs nedēļas sanāksmes sākt uz cerības pilnas nots. Viņš norādīja uz inflācijas palēnināšanās pazīmēm un iemesliem optimismam par finanšu sistēmas noturību.

“Es nepārspīlētu negatīvismu par globālo ekonomiku,” sacīja kundze. Jellena teica. “Es domāju, ka mums jābūt pozitīvākiem.”

Viņš piebilda: “Es domāju, ka perspektīvas ir pietiekami gaišas.”