STAMBULA, 14. maijs (Reuters) – Turki svētdien nobalsoja konkursā, kas izbeigs prezidenta Tayyip Erdogan 20 gadus ilgo valdīšanu valsts 100 gadu ilgajā vēsturē un atbalsosies tālu aiz Turcijas robežām.
Prezidenta balsojums noteiks ne tikai to, kurš vadīs Turciju, NATO dalībvalsti ar 85 miljoniem iedzīvotāju, bet arī to, kā tā tiek pārvaldīta, kur virzās tās ekonomika dziļas dzīves dārdzības krīzes apstākļos un tās ārpolitikas formas.
Aptaujas ir devušas nelielu pārsvaru Erdogana galvenajam sāncensim Kemalam Kilicdaroglu, kurš vada sešu partiju koalīciju, un divas piektdienas aptaujas liecina, ka viņš pārsniedz 50% slieksni, kas nepieciešams, lai gūtu pilnīgu uzvaru. Ja svētdien netiks saņemti vairāk nekā 50% balsu, balsošanas otrā fāze notiks 28.maijā.
Jaunā parlamenta vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti plkst. 17:00 (1400 GMT). Turcijas tiesību akti aizliedz paziņot jebkādus rezultātus līdz svētdienas vēlam pulksten 21:00, kas ir labs rādītājs, vai būs otrā kārta.
Vēlēšanas cieši vēro Rietumu galvaspilsētās, Tuvajos Austrumos, NATO un Maskavā, Erdoanam apsteidzot sāncensi Kemalu Kilicdaroglu.
Erdoana, viena no prezidenta Vladimira Putina svarīgākajiem sabiedrotajiem, sakāve satrauktu Kremli, bet mierinātu Baidena administrāciju un daudzus Eiropas un Tuvo Austrumu līderus, kuriem ir bijušas nemierīgas attiecības ar Erdoganu.
Turcijas ilggadējais līderis ir pārveidojis NATO dalībvalsti un Eiropas otro lielāko valsti par globālu spēlētāju no Lībijas un Sīrijas līdz Ukrainai, modernizējot to ar tādiem mega projektiem kā jauni tilti, slimnīcas un lidostas, kā arī veidojot ārvalstu pieprasītu militāro nozari.
Taču viņa neregulārā zemo procentu likmju ekonomiskā politika, dzīves dārdzības krīze un inflācija padarīja viņu par vēlētāju dusmas mērķi. Viņa valdības lēnā reakcija uz postošo zemestrīci Turcijas dienvidaustrumos, kurā gāja bojā 50 000 cilvēku, vairoja vēlētāju satraukumu.
Kilicdaroglu ir apņēmies virzīt Turciju uz jaunu kursu, atjaunojot demokrātiju pēc gadiem ilgām valsts represijām, atgriežoties pie ortodoksālas ekonomikas politikas, pilnvarojot institūcijas, kas Erdogana stingrā varā zaudējušas autonomiju, un atjaunojot trauslās saites ar Rietumiem.
Ja opozīcija uzvarēs, varētu tikt atbrīvoti tūkstošiem politieslodzīto un aktīvistu, tostarp tādi skaļi vārdi kā kurdu līderis Selahtins Demirtass un filantrops Osmans Gavala.
Polarizēta politika
“Es šīs vēlēšanas redzu kā izvēli starp demokrātiju un diktatūru,” sacīja 64 gadus vecais Ahmets Kalkans, kurš Stambulā balsoja par Klikdaroglu, piebalsojot kritiķiem, kuri baidās, ka Erdogans uzvarēs valdīs autokrātiskāk.
“Es izvēlējos demokrātiju un ceru, ka mana valsts izvēlēsies demokrātiju,” sacīja Kalkāns, pensionēts veselības departamenta darbinieks.
69 gadus vecais Erdogans, kurš ir desmitu vēlēšanu uzvaru veterāns, saka, ka augstu vērtē demokrātiju un noliedz, ka būtu diktators.
Stambulas vēlētājs Mehmets Akifs Kahramans, skaidrojot, kā prezidents joprojām saņem atbalstu, sacīja, ka Erdogans pārstāv nākotni pēc divu gadu desmitu ilgas varas.
[1/16] Turcijas prezidents Tajips Erdogans sveic savus atbalstītājus pēc balsošanas vēlēšanu iecirknī Stambulā, Turcijā, 2023. gada 14. maijā. Rokasgrāmata, izmantojot Murat Sedinmuhurdar/BPO/REUTERS
“Ja Dievs dos, Turcija būs pasaules līdere,” viņš sacīja.
Arī citviet valstī vēlētāji balsoja par un pret Erdoganu, kas ir polarizēta personība, kas cer pagarināt viņa pilnvaras kā visilgāk amatā kopš mūsdienu Turcijas dibināšanas pirms 100 gadiem.
Balsojot Stambulā, Erdogans paspieda rokas vēlēšanu amatpersonām un sarunājās ar televīzijas reportieri vēlēšanu iecirknī.
“Mēs lūdzam Dievu par labāku nākotni mūsu valstij, nācijai un Turcijas demokrātijai,” viņš teica. Vēlāk viņš devās uz Ankaru, lai gan sacīja, ka uzrauga vēlēšanas no Stambulas.
74 gadus vecais Kilicdaroglu izsauca gaidītā pūļa aplausus, kad viņš balsoja Ankarā.
“Es piedāvāju savu patieso mīlestību un cieņu visiem saviem līdzpilsoņiem, kuri dodas uz vēlēšanu kabīni un balso. Mums visiem tik ļoti pietrūkst demokrātijas,” viņš sacīja sanākušajiem medijiem.
Parlamenta balsojums ir sīva cīņa starp Erdogana vadīto islāmistu AK partiju (AKP) un Tautas aliansi, kurā ietilpst nacionālistu MHP un citi, un Kilikdaroglu koalīciju Nācija, kurā ietilpst sešas opozīcijas partijas, tostarp viņa sekulārā Republikāņu partija (CHP). Mustafa Kemals Ataturks bija Turcijas dibinātājs.
Balsojumu uzrauga Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misija, kas paziņoja, ka pirmdien iesniegs sākotnējo ziņojumu par saviem secinājumiem.
Pārmaiņas vai nepārtrauktība
Erdogans, spēcīgs orators un kampaņas meistars, izvilka visas kampaņas takas pieturas. Viņš pauž sīvu lojalitāti no dievbijīgajiem turkiem, kuri savulaik jutās atņemti laicīgajā Turcijā, un viņa politiskā karjera ir izturējusi 2016. gada apvērsuma mēģinājumu un vairākus korupcijas skandālus.
Tomēr turku izstumšana no Erdoana ir piedzīvojusi viņu labklājības un spējas apmierināt pamatvajadzības samazināšanos, inflācijai 2022. gada oktobrī pieaugot līdz 85% un liras valūtas sabrukumam.
Kilicdaroglu saka, ka viņš cenšas Turcijā atgriezt parlamentāro valdības formu, kas ir prom no Erdogana izpildvaras, kas tika pieņemta 2017. gada referendumā. Viņš arī solījis atjaunot tiesu neatkarību, ko, pēc kritiķu domām, Erdogans izmantojis, lai apspiestu domstarpības.
Erdogans ir stingri kontrolējis lielāko daļu Turcijas iestāžu, atstumjot liberāļus un kritiķus. Human Rights Watch savā Pasaules ziņojumā 2022 atzīmēja, ka Erdogana valdība gadu desmitiem ir samazinājusi Turcijas cilvēktiesību rekordu.
Svarīga loma būs kurdu vēlētājiem, kuri veido 15-20% no vēlētāju skaita, un Nacionālā koalīcija, visticamāk, nesasniegs parlamenta vairākumu viena pati.
Prokurdiskā Tautas demokrātiskā partija (HDP) neietilpst galvenajā opozīcijas koalīcijā, taču joprojām sīvi iebilst pret Erdoganu pēc pēdējo gadu represijām pret tās biedriem.
Rakstījusi Aleksandra Hadsone, rediģējusi Frensisa Kerija
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
