AMSTERDAMA, 4.maijs (Reuters) — Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir jāsauc pie atbildības par karu Ukrainā, ceturtdien Hāgā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mēs izveidosim atsevišķu tiesu, lai parādītu, ka šie cilvēki nav neaizskarami,” preses konferencē sacīja Zelenskis. “Mēs vēlamies taisnīgumu.”
Starptautiskā Krimināltiesa, kas ir pastāvīga kara noziegumu tiesa Hāgā, martā izdeva Putina aresta orderi saistībā ar aizdomām par bērnu nolaupīšanu no Ukrainas, kas būtu uzskatāms par kara noziegumu.
Taču SKT nav jurisdikcijas pār agresijas noziegumiem Ukrainā. Apvienoto Nāciju Organizācija agresijas aktu definē kā “vienas valsts bruņoto spēku iebrukumu vai uzbrukumu citai valstij vai jebkādu militāru agresiju”.
Eiropas Komisija paziņoja, ka atbalsta atsevišķa starptautiska centra izveidi agresijas noziegumu izmeklēšanai Ukrainā, kas tiktu izveidots Hāgā.
“Mēs visi vēlamies Hāgā redzēt citu Vladimiru, kurš ir pelnījis saņemt sankcijas par saviem noziegumiem starptautisko tiesību galvaspilsētā,” sacīja Zelenskis savā runā, atsaucoties uz Putinu.
[1/6] Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis Hāgā, Nīderlandē, 2023. gada 4. maijā saka runu ar nosaukumu “Nav miera bez taisnīguma Ukrainai”. REUTERS/Īvs Hermans/Pools
“Esmu pārliecināts, ka tas notiks, kad uzvarēsim, un mēs uzvarēsim,” viņš teica.
Jauna tiesa, kas lems par okupāciju, ir valstu grupa, kas to atbalsta, jeb ANO. Ir svarīgi juridiski un praktiski jautājumi, kas saistīti ar to, kā tiks panākta legalizācija ar Ģenerālās asamblejas apstiprinājumu.
Krievija nav SKT dalībvalsts un jau ir noraidījusi savu jurisdikciju. Tā noliedz, ka būtu pastrādājusi zvērības konflikta ar Ukrainu laikā, ko tā dēvē par “speciālo operāciju”, lai “militarizētu” savu kaimiņu.
Dienas sākumā, kad viņš pēc nepilnas stundas brauciena pameta SKT, Zelenskis, tērpies savā preču zīmē haki krāsā, kliedza “Slava Ukraine” — jeb slava Ukrainai — ukraiņu ģimenei, kas stāvēja pie SKT ēkas.
Nīderlande ir bijusi spēcīga Ukrainas atbalstītāja, un Nīderlandes premjerministrs Marks Rutte februārī paziņoja, ka neizslēdz jebkādu militāru atbalstu Kijevai, ja vien tas nenovedīs NATO konfliktā ar Krieviju.
Rute solīja, ka nav “nekādu šķēršļu” iznīcinātāju F-16 nosūtīšanai uz Ukrainu, pirms piebilda, ka “mēs vēl neesam tur”, piebilstot, ka par šo jautājumu notiek pārrunas ar citām valstīm.
Krievija pastiprinājusi uzbrukumus, Ukrainai gatavojoties pretuzbrukumam, lai atgūtu Krievijas okupēto teritoriju dienvidos un austrumos. Trešdien Krievijas apšaudē frontes līnijā uz dienvidiem no Hersonas gāja bojā vismaz 23 civiliedzīvotāji.
Ziņo Barts Meijers; Rediģējis Endrjū Heavens
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
