Vācija līdz sestdienai slēgs savas pēdējās trīs atomelektrostacijas, izbeidzot sešu gadu desmitu programmu, kas ir izraisījusi vienu no spēcīgākajām protestu kustībām Eiropā, bet ir piedzīvojusi īsu atveseļošanos saistībā ar karu Ukrainā.
Sestdienas pusnaktī tiks pilnībā slēgti Isar II, Emsland un Neckerwestheim II reaktoru dūmu torņi, jo Berlīne īstenos plānu par pilnībā atjaunojamu elektroenerģijas ražošanu līdz 2035. gadam.
Pēc tam, kad Japānā 2011. gada Fukušimas katastrofa izraisīja radiāciju gaisā un satrieca pasauli, Vācija solīja apņēmīgi atteikties no kodolenerģijas pēc gadiem ilgas celmlauža.
Taču pēdējā gada pārtraukšana tika aizkavēta pagājušajā vasarā, jo Maskavas iebrukums Ukrainā lika Vācijai iesaldēt Krievijas fosilā kurināmā importu. Cenas pieauga, un visā pasaulē bija bažas par enerģijas trūkumu, taču tagad Vācija atkal ir pārliecināta par gāzes piegādēm un atjaunojamo energoresursu paplašināšanu.
Vācijas komerciālā kodolenerģijas rūpniecība aizsākās 1961. gadā ar Cal reaktora darbību. Politiķi to ar entuziasmu reklamēja, bet uzņēmumi uzņēma skepsi.
70. gadu naftas krīzes dēļ pirmajos gados tīklam pievienojās septiņas komerciālas rūpnīcas.
Tomēr paplašināšana tika bloķēta, lai izvairītos no kaitējuma ogļu nozarei, sacīja Nikolā Vendlers, Vācijas kodoltehnoloģiju nozares grupas KernD pārstāvis.
Taču 90. gados jaunatapvienotajā Vācijā trešdaļa elektroenerģijas tika iegūta no 17 reaktoriem.
Nākamajā desmitgadē koalīcijas valdība, kurā bija Zaļā partija, kas izauga no 70. gadu kustības, kas vērsta pret kodolreaktoriem, ieviesa tiesību aktus, kas līdz 2021. gadam novestu pie visu reaktoru darbības pārtraukšanas.
Konservatīvās valdības bijušās kancleres Angelas Merkeles vadībā apsprieda Fukušimu.
“Ekonomiskais stulbums”
Bijušais Merkeles kristīgo demokrātu (SPD) deputāts Arnolds Vatss sacīja, ka šī lēmuma mērķis ir novest pie štata vēlēšanām Bādenē-Virtembergā, kur šis jautājums nonāca Zaļo rokās.
Es to nosaucu par partijas lielāko ekonomisko neprātu kopš 1949. gada (kad tā bija pirmā valdībā), un es to pieturos,» aģentūrai Reuters sacīja Vots, viens no pieciem konservatīvo likumdevējiem, kuri iebilda pret izstāšanās likumprojektu.
Pēdējās trīs stacijas nodrošināja tikai 5% no elektroenerģijas ražošanas Vācijā gada pirmajos trīs mēnešos, paziņoja Ekonomikas ministrija.
Federālā statistikas biroja dati liecina, ka kodolenerģija pagājušajā gadā veidoja tikai 6% no Vācijas saražotās enerģijas, salīdzinot ar 44% no atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Tomēr divas trešdaļas vāciešu vēlas pagarināt reaktoru kalpošanas laiku vai pieslēgt vecās iekārtas atpakaļ tīklam, un tikai 28% atbalsta pakāpenisku pārtraukšanu, liecina Forsa institūta šīs nedēļas sākumā veiktā aptauja.
“Es domāju, ka to noteikti lielā mērā baro bailes, ka piegādes situācija vienkārši nav droša,” aģentūrai Reuters sacīja Forsa analītiķis Pīters Matuseks.
Valdība norāda, ka piegāde pēc atomelektrostacijas ir garantēta un Vācija joprojām eksportēs elektroenerģiju, atsaucoties uz augstāku gāzes uzglabāšanas līmeni, jauniem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem ziemeļu krastā un atjaunojamās enerģijas paplašināšanu.
Tomēr kodolenerģijas aizstāvji saka, ka, ja Vācija vēlas pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā un sasniegt savu mērķi līdz 2045. gadam kļūt par siltumnīcefekta gāzu neitrālu visās nozarēs, jo vēja un saules enerģija pilnībā nesegs pieprasījumu.
“Pakāpeniski pārtraucot kodolenerģiju, Vācija apņemas izmantot ogles un gāzi, jo nekad nav pietiekami daudz vēja vai saules, lai spīdētu,” sacīja Rainers Kludts, kodolenerģijas atbalstīšanas bezpeļņas asociācijas Nuklearia vadītājs.
Līdz ar kodolenerģijas ēras beigām Vācijai līdz 2031. gadam jāatrod pastāvīga glabātava aptuveni 1900 ļoti radioaktīvu kodolatkritumu vienībām.
“Mums priekšā vēl vismaz 60 gadi attiecībā uz mirstīgo atlieku iznīcināšanu un ilgstošu drošu uzglabāšanu,” sacīja Volframs Kēnigs, Federālā Kodolatkritumu apsaimniekošanas biroja vadītājs.
Valdība arī atzīst, ka pastāv bažas par drošību, jo kaimiņvalstis Francija un Šveice joprojām lielā mērā ir atkarīgas no kodolenerģijas.
“Radiācija neapstājas pie robežām,” sacīja Vācijas radiācijas aizsardzības biroja vadītāja Inge Paulīni, norādot, ka septiņas rūpnīcas kaimiņvalstīs atrodas mazāk nekā 100 km (62,14 jūdzes) attālumā no Vācijas.
Ziņo Riham Algousa, papildu ziņo Maria Martinez; Rediģējuši Frīdrihs Heine un Endrjū Kotorns
Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.
