Vēlēšanas Turcijā: Erdogans gatavojas Turcijas vēlēšanu otrajā kārtā

(CNN) – Izskatās, ka Turcijas prezidenta vēlēšanas, kurās notiek asas cīņas, nonāks otrajā kārtā, prezidentam Redžepam Tajipam Erdoanam nespējot iegūt 50% balsu, lai apņēmīgi pagarinātu savu 20 gadu valdīšanas laiku.

Laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis nenoteiktību lielu daļu pasaules, augstas likmes vēlēšanas galu galā izšķirs galvenā NATO sabiedrotā un reģionālā spēka starpnieka likteni.

Svētdienas vakarā Erdogana Taisnīguma un attīstības partijas (AK Party) galvenajā mītnē Stambulā noskaņojums bija manāmi drūms, jo viņa agrā pārsvars paslīdēja.

Saskaitot 97,95% balsu, Erdogans ieguvis 49,34%, bet viņa galvenais pretinieks – 44,99%, ziņo valsts ziņu aģentūra Anadolu. Kemals Kilicdaroglu – nozīmē, ka neviens nevar sasniegt pilnīgus panākumus.

Trešais kandidāts Sinans Ogans saņēma 5,28% balsu, saskaņā ar Anadolu datiem, palielinot viņa izredzes kļūt par karaļa veidotāju. Viņš tviterī paziņoja, ka otrais referendums ir “ļoti iespējams” un ka “turku nacionālisti un ataturkisti ir šo vēlēšanu atslēga”.

Kilicdaroglu apsveica iespēju piedalīties otrajā kārtā un sacīja, ka viņa partija uzvarēs.

“Ja mūsu tautai tiek paziņots par otro kārtu, mēs to pieņemam ar prieku. Mēs uzvarēsim šo vēlēšanu otrajā kārtā. Visi to redzēs,” viņš sacīja, runājot par skrējienu, kas paredzēts 28. maijā.

Svētdienas sacīkstes ir lielākais izaicinājums Turcijas spēkavīram Erdoganam saskaras eEkonomiskais vējš un katastrofas ietekmes kritika 6. februāra zemestrīce.

Pirmo reizi Turcijas opozīcija ir apvienojusies ap vienu kandidātu Kilicdaroglu, kas pārstāv sešu opozīcijas partiju vēlēšanu koalīciju.

Pirms balsojuma analītiķi prognozēja, ka Erdogans bez cīņas neatdos varu, un pat tad, ja Kiličdaroglu varētu tikt uz priekšu, skaitļu apstrīdēšana būtu iespējama.

Referenduma “tais vai pārtraukums” iznākums tiek cieši vērots starptautiskā mērogā, īpaši Maskavā un Eiropā.

Turcija, kas ir NATO dalībvalsts ar otro lielāko alianses militāro spēku, pēdējos gados ir nostiprinājusi attiecības ar Krieviju. 2019. gadā tā pretojās ASV un pat iegādājās ieročus no šīs valsts.

Erdogans pēdējā laikā Rietumos ir satraucis uzacis, cenšoties veidot ciešākas attiecības ar Krieviju, īstenojot ofensīvu Ukrainā, un sagādājis galvassāpes NATO paplašināšanās plāniem, bloķējot Somijas un Zviedrijas dalību.

Iepriekš skaitīšanas laikā Erdogans bija pārliecināts, ka iegūs pietiekami daudz balsu, lai uzvarētu vēlēšanās.

“Mēs ceram pabeigt šo kārtu ar 50% balsu,” viņš sacīja atbalstītājiem valdošās partijas Taisnīgums un attīstība (AK) galvenajā mītnē Ankarā.

Erdoana vadītā AK partija jau iepriekš ir apsūdzējusi Kilikdaroglu par atkārtotu sanāksmi un lēmumu novilcināšanu opozīcijas cietoksnīs, tostarp Ankarā un Stambulā.

“Mana balss ir par brīvību,” 46 gadus vecais vēlētājs Korhans Futasi sacīja CNN no vēlēšanu iecirkņa Stambulas Bejoglu rajonā. Mana balss ir par mūsu bērnu nākotni. Esmu pārliecināts.

46 gadus vecais Jeļiss Sahins, kura brālis un dēls gāja bojā zemestrīcē: “Šis ir vēsturisks brīdis, mēs gaidījām 20 gadus. Visa šī sistēma ir jāmaina.”

Tikmēr 19 gadus vecā Erēna Uzmele, kura balsoja pirmo reizi, sacīja: “Valsts nākotne ir mūsu rokās. Tas ir jauniešu rokās,” viņš teica.

74 gadus vecais bijušais birokrāts Kilicdaroglu ir apsolījis sakārtot Turcijas nestabilo ekonomiku un atjaunot demokrātiskās institūcijas, kuras apdraudēja Erdogana slīdēšana autoritārismā.

Pēc balsojuma Stambulā Erdogans žurnālistiem sacīja: “Mēs lūdzam Dievu par labāku nākotni mūsu valstij, mūsu nācijai un Turcijas demokrātijai.”

Tikmēr pēc balsošanas Ankarā Kilicdaroglu sacīja: “Mums visiem pietrūka demokrātijas, kopā būšanas un apskāviena. Es ceru, ka no šī brīža jūs redzēsiet, ka šajā valstī atnāk pavasaris, un tas vienmēr turpināsies.

Savu priekšvēlēšanu kampaņu Erdogans sestdienas vakarā noslēdza ar lūgšanu Sv. Sofijas mošejā, kas ir Stambulas nozīmīga vēsturiska vieta. Turpretim Kiltaroglu apmeklēja mūsdienu Turcijas dibinātāja un radikālā sekulārista Mustafa Kemala Ataturka kapu.

Erdogans izceļ savas ilgās valdīšanas priekšrocības, tostarp stabilitāti, neatkarīgu ārpolitiku un Turcijas aizsardzības nozares nepārtrauktu attīstību. Nesen viņš par 45% paaugstināja ierēdņu algas un pazemināja pensionēšanās vecumu.

Pēdējo divu gadu laikā Turcijas valūta ir kritusies, un cenas ir palielinājušās, veicinot dzīves dārdzības krīzi, kas ir atsvešinājusi Erdogana konservatīvo strādnieku šķiras atbalsta bāzi.

Erdogans saskārās ar politisku neveiksmi 6.februārī, kad postoša zemestrīce izpostīja lielu daļu Turcijas dienvidaustrumu. Viņa kritiķi pārmeta viņu par vājajiem centieniem atgūties un stingrajiem būvniecības noteikumiem, ko divus gadu desmitus vadīja viņa valdošā partija Taisnīgums un attīstība (AK).

Dažu nedēļu laikā pēc zemestrīces valdība noapaļoja desmitiem darbuzņēmēju, būvinspektoru un projektu vadītāju par būvnormatīvu pārkāpumiem. Kritiķi šo soli noraidīja kā uzupurīgu.

Valdība ir atvainojusies par “kļūdām” tūlīt pēc katastrofas.

Zemestrīcē Turcijā un kaimiņvalstī Sīrijā dzīvību zaudēja 51 000 cilvēku. Turcijas dienvidaustrumu laukos neidentificēti kapi joprojām ir neatklāti tūkstošiem citu.

Ceturtdien Kilicdaroglu vēl vairāk nostiprināja nepilngadīgā kandidāta Muharrema Inces novēlotā izstāšanās no sacensībām. Neskatoties uz viņa zemo aktivitāti, daži opozīcijas pārstāvji baidījās, ka viņš pret Erdoganu vērsto balsojumu sadalīs uz pusēm.

Vēlēšanas Turcijā notiek reizi piecos gados. Vairāk nekā 1,8 miljoni ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju jau ir nobalsojuši 17.aprīlī, trešdien vēsta Turcijas laikraksts Daily Sabah, atsaucoties uz valsts ārlietu ministra vietnieku. Balsstiesīgi ir 65 miljoni turku.

Augstākās vēlēšanu padomes (YSK) priekšsēdētājs Ahmets Jeners pagājušajā mēnesī sacīja, ka paredzams, ka šogad migrācijas dēļ nebalsos vismaz 1 miljons vēlētāju zemestrīces skartajos apgabalos.